Dzīvokļa īpašniekam pieder ne tikai viņa dzīvoklis. Līdz ar dzīvokļa īpašumu viņš ir arī kopīpašuma domājamās daļas īpašnieks. Tieši kopīpašums ir tas, par kura uzturēšanu, remontu un pārvaldīšanu dzīvokļu īpašniekiem jālemj kopīgi.
Kas ir kopīpašums?
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants nosaka, ka kopīpašumā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas, tostarp sienas, jumts, logi un durvis, kā arī iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumi un koplietošanas telpas – piemēram, kāpņu telpas, bēniņi un pagrabi.
Kopīpašumā ietilpst arī māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nav atsevišķā īpašuma sastāvā. MK noteikumi paredz, ka dzīvojamās mājas, iekārtu un inženiertīklu piederības robežu nosaka normatīvie akti vai dzīvojamās mājas pārvaldītāja un attiecīgā pakalpojuma sniedzēja noslēgtie līgumi.
Tāpat kopīpašumā ietilpst arī dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, kā arī zemesgabals, uz kura atrodas māja, ja tas nepieder citai personai.
Kas maksā par kopīpašuma remontu?
Kopīpašuma uzturēšana ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīga atbildība. Ja nepieciešams remontēt jumtu, atjaunot fasādi, nomainīt stāvvadu vai veikt citus darbus kopīpašumā, lēmums par šādu darbu veikšanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. Tas nozīmē – arī tad, ja konkrētais bojājums atrodas citā stāvā vai citā mājas daļā, tā novēršana var būt visu dzīvokļu īpašnieku kopīga interese un atbildība.
Pārvaldnieks nodrošina dzīvojamās mājas tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un pārvaldīšanas uzdevumam. Ja apsekošanas laikā tiek konstatēts bojājums, pārvaldnieks atkarībā no situācijas var lemt par ārpuskārtas remontu vai plānotā remonta veikšanu. Ja nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, pārvaldnieks sagatavo priekšlikumu īpašniekiem lēmuma pieņemšanai. Tas nozīmē, ka pārvaldnieks nav kopīpašuma īpašnieks – viņš organizē un nodrošina mājas pārvaldīšanu atbilstoši īpašnieku lēmumiem, pārvaldīšanas līgumam un normatīvo aktu prasībām.
Kopīpašums nozīmē arī kopīgu atbildību
Daudzdzīvokļu māja nav tikai atsevišķu dzīvokļu kopums. Tā ir viena ēka ar kopīgām konstrukcijām, telpām, komunikācijām un iekārtām, kuru tehniskais stāvoklis ietekmē visus mājas iedzīvotājus, tāpēc rūpes par kopīpašumu ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīga atbildība. Savukārt pārvaldnieka uzdevums ir nodrošināt mājas pienācīgu pārvaldīšanu, savlaicīgi konstatēt problēmas un organizēt nepieciešamos darbus atbilstoši savai kompetencei un saņemtajam pārvaldīšanas uzdevumam.
SIA “Ķekavas nami”